Internetbanka  Kā kļūt par klientu  Ziņas 
 
Lietotāja preferences
 Internetbanka  Valūtas kursi  M2M Supreme  Dokumenti un tarifi  M2M Income Bond Fund  Preses centrs  Meklēt  Finanšu informācija
E-pasts: info@bankm2m.com
Tālrunis.: +371 67 080 000
Fakss: +371 67 080 001
Bankas darba laiks:
Pirmdiena – piektdiena
no 9:00 līdz 17:30

15.05.2017
Investīciju vides apskats

Pavasara mēneši bija notikumiem bagāti, daudzi no tiem būtiski ietekmēja arī situāciju finanšu tirgos.

Pirmo vijoli joprojām spēlēja politika. Tirgus dalībnieku uzmanība šoreiz bija pievērsta Nīderlandes parlamenta vēlēšanām, kurā visvairāk balsu guva pašreizējā premjerministra Marka Rites pārstāvētā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai, saņemot tiesības veidot koalīciju. Tādējādi investor bažas par augošo atbalstu ultralabējai Brīvības partijai izrādījās nepamatotas, savukārt vēlētāju augstā aktivitāte norāda uz to, ka eiropieši pārstāj būt inerti agresīvajā politiskajā vidē. Politiskās kaislības valdīja arī Francijā, kur pilnā sparā norisinājās prezidenta kandidātu priekšvēlēšanu kampaņa. Centristu kandidāta E. Makrona pārsvars un beigās gūtā uzvara var liecināt par to, ka atbalsts radikālajiem, tajā skaitā ultralabējiem politiskajiem spēkiem, kuru darbība lielākoties ir vērsta uz Eiropas dezintegrāciju, ir sācis mazināties. Tas viss pozitīvi ietekmēja noskaņojumu finanšu tirgos, stimulējot eiro valūtā nominētos aktīvus, galvenokārt, Eiropas kompāniju akcijas. Kopumā politisko notikumu attīstība Eiropā ir ievērojami mazinājusi reģionā valdošo spriedzi, kas, visticamāk, atspoguļosies riska apetītes kāpumā.

Līdztekus politiskajiem notikumiem tirgus konjunktūru ietekmēja centrālo banku ziņas. Martā notika praktiski visu vadošo centrālo banku sanāksmes, taču galvenā uzmanība tradicionāli bija pievērsta ASV Federālās rezervju sistēmas un Eiropas centrālās bankas lēmumiem, kas šoreiz nekādus īpašus pārsteigumus investoriem nesagādāja. Kā jau mēs ne reizi esam minējuši, centrālo banku darbības pēdējā laikā ir kļuvušas paredzamas un prognozējamas, tāpēc investori orientējas nevis uz lēmumiem, bet gan uz komentāriem, kas tiek sniegti pēc šo lēmumu pieņemšanas. Jāatzīmē, ka visnotaļ atturīgie FRS vadītājas Dz. Jellenas komentāri un to maigā tonalitāte deva jaunu impulsu ASV dolāros nominētām etalona obligācijām, kas, piedzīvojot ievērojamu lejupslīdi marta pirmajā pusē, līdz aprīļa beigām spēja nostiprināt savas pozīcijas. Savukārt Eiropas obligāciju tirgus martā un aprīlī bija vairāk pakļauts tieši politisko faktoru ietekmei, kā rezultātā, saglabājoties nelielam tirgus svārstīgumam un pieaugot investoru riska apetītei, Vācijas 10 gadu obligāciju cenas pazeminājās, bet to ienesīgums palielinājās, ļaujot saskatīt jaunus ienesīguma orientierus šajā segmentā.

Augsta ienesīguma obligāciju tirgus divus pirmos pavasara mēnešus aizvadīja mierīgā gaisotnē, uzrādot vien nenozīmīgas svārstības, taču kopumā pārskata periodu noslēdza ar nelielu kāpumu. Tā kā pieprasījums pēc šīs kategorijas obligācijām saglabājas augsts (arī pēc jaunām emisijām ar salīdzinoši nelielām prēmijām), tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē cenu korekcijas varbūtība ir pavisam neliela. Savukārt ienesīgums šajā segmentā joprojām ir visnotaļ nosacīts jēdziens.

Eiropas akcijas politisko notikumu ietekmē demonstrēja pārliecinošu kāpumu, savukārt ASV kompāniju akcijas paņēma nelielu pauzi pēc ieilgušā rallija, noslēdzot pārskata period ar neitrālu rezultātu. Lai arī tirgū laiku pa laikam bija vērojami volatilitātes uzplaiksnījumi, aprīļa beigās situācija stabilizējās, volatilitātei kārtējo reizi pietuvojoties minimālajam līmenim. Visticamāk, pastāvot esošajai konjunktūrai, tirgus turpinās meklēt iespējas kāpumam, jo gan fundamentāli, gan psiholoģiski akciju tirgus, pirmām kārtām ASV, pagaidām nav gatavs būtiskai lejupslīdei.

Arī izejvielu tirgū notika ilgi gaidītā korekcija, naftas, niķeļa un dzelzsrūdas cenām noslīdot attiecīgi par 8%, 14% un 21%. Citas izejvielas šī korekcija skāra mazāk, un to cenu samazinājums bijis mērenāks. Pieaugot slānekļa naftas ieguves apjomiem ASV, kā arī parādoties informācijai par uzkrātajām “melnā zelta” rezervēm, sāka kristies arī naftas cenas, uzjundot jaunu baumu vilni par kārtējo OPEC valstu plānoto naftas ieguves samazinājumu. Savukārt bāzes metālu cenu kritums, iespējams, ir izskaidrojams ar investoru ticības zudumu Ķīnas ražošanas straujai izaugsmei, kas, kā zināms, ir galvenā resursu patērētāja.

Valūtas tirgus bija pakļauts spēcīgai politisko faktoru ietekmei. Kontinentālajā Eiropā un Lielbritānijā notiekošie procesi bija dolāram nelabvēlīgi – dolāra rallijs pamazām izsīka, indeksam noslīdot zem 100 punktiem un pietuvojoties 99,00 punktu atzīmei. Interesanta bija arī situācija ap britu mārciņu, kas uz pozitīvo makroekonomisko rādītāju fona piedzīvoja strauju ralliju, pieaugot līdz 1.2950 punktiem. Ne mazāk svarīgu ieguldījumu notikumu attīstībā deva arī Anglijas banka, kas atstāja nemainīgas esošās procentu likmes, kā arī publiskajā telpā izskanējusī informācija par BREXIT procesa piebremzēšanos un ārpuskārtas parlamenta vēlēšanu rīkošanu. 1.30 punktu atzīme ir nozīmīga psiholoģiska barjera, kuras pārvarēšanai mārciņai, visticamāk, būs vajadzīgs laiks. Taču, ņemot vērā to, ka ārpuskārtas parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā var izmainīt esošo politisko spēku konfigurāciju, kā arī pastāvot gaidām, ka BREXIT process var būt ja ne gluži pagriezts atpakaļ, tad vismaz bez straujām kustībām “ietērpts” maigākā un visiem izdevīgākā formā, britu mārciņas perspektīva var būt visnotaļ pozitīva.

Saistību atruna
Šo investīciju apskatu ir izstrādājusi Bank M2M Europe AS, kuras uzraudzību veic Latvijas Republikas Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Investīciju apskatam ir informatīvs raksturs, tas nav un nevar tikt uzskatīts par piedāvājumu vai rekomendāciju ieguldījumiem finanšu instrumentos. Apskata sagatavošanā banka ir izmantojusi tai pieejamus, pārbaudītus un uzticamus informācijas avotus (to skaitā: Bloomberg terminal, Federal Reserve Economic Data, Federal Reserve Bank of St. Louis (research.stlouisfed.org), International Monetary Fund (www.imf.org), Trading Economics (www.tradingeconomics.com), Thomson Reuters, Eurostat). Banka nevar garantēt sniegtās informācijas pilnīgu precizitāti. Šajā investīciju tirgus apskatā banka nav patstāvīgi veikusi nekādus finanšu instrumentu vērtējumus, kā arī nesniedz nekādas prognozes par minēto finanšu instrumentu nākotnes cenām. Investīciju tirgus apskatā iekļautā informācija attiecas uz apskata publicēšanas brīdi un var tikt mainīta.